Lai mēs varētu kvalitatīvi plānot resursus sacensībām, dalībniekiem uz katru posmu ir jāpiesakās atsevišķi mājas lapā. Lai to izdarītu ir nepieciešams zināt savu numuru un dzimšanas datus.
Ja numurs vēl nav saņemts (piemēram, kad dalībnieks ir pieteicies, bet nav atnācis uz nevienu posmu) tad reģistrēties var izmantojot savu vārdu, uzvārdu un dzimšanas datus. Ja kaut kas nesanāk, lūdzam rakstīt uz xrace@xrace.lv.
Dažas svarīgas lietas:
18:00 Sākas dalībnieku ierašanās un numuru izņemšana
18:30 Sākas dalītie starti bērnu distancēm
19:30 Starts 5km, 10km un veselības distancei
20:00 Kontrollaika beigas veselības distancei
20:30 Apbalvošana 5km un 10km distancēm
21:00 Kontrollaika beigas
* - sacensību programma var tikt precizēta pirms posma.
Mežaparks bija pirmais 20. gadsimta sākuma populārās dārzpilsētas paraugs Latvijā. Atzīmējot Rīgas 700 gadu jubileju 1901. gadā, toreizējo Ķeizarmežu nolēma izveidot par sabiedrisku pilsētas parku un daļu no tā apbūvēt ar vasarnīcām. Villu kolonijas celtniecība, kuras iniciators bija toreiz galvenais Rīgas pilsētas inženieris Ādolfs Agte, sākās 1902. gadā. Līdz 1908. gadam uzcēla tikai 18 villu, tad apbūvi nolēma paplašināt, apgūstot 40 ha lielu teritoriju tagadējā Meža prospekta rajonā.
Pēc Rīgas parku un dārzu priekšnieka Georga Kūfalta un arhitekta Vilhelma Reslera 1910. gada projekta Ķeizarmeža ģimeņu mājām vajadzēja būt ar lauku apkaimei raksturīgām iezīmēm, taču vienlaikus tam laikam modernam, ar visām ērtībām. Līdz Pirmajam pasaules karam Mežaparkā bija uzceltas 108 villas. 49 ēkas projektējis arhitekts Gerhards fon Tīzenhauzens (piem. vairākas 1911. gadā celtās dvīņu mājas Stokholmas ielā). 10 ēku autors bija arhitekts E. Kupfers. Šā posma villas veidotas racionālā jūgendstila formās, bieži izmantotas pildrežģa konstrukcijas. Apbūves noteikumi aizliedza celt ēkas, kas augstākas par diviem stāviem, un ražošanas objektus.
Mežaparka nosaukums parādījās 1923. gadā. Līdz tam rajonu sauca par Ķeizarmežu vai Saulesdārzu, pateicoties Grāves muižas dārzā esošajam saules pulkstenim. 1927. gadā Ezermalas ielā atklāja Gustava Ādolfa luterāņu baznīcu, kas ar 80 vietām ir mazākā Rīgā. Ēka tika celta 1904. gadā kā vietējā elektrostacija, 1919. gadā pārbūvēta par kapelu.
