Dzegužkalns - 27. augustā - reģistrēties

Kā reģistrēties atkārtoti?

Lai mēs varētu kvalitatīvi plānot resursus sacensībām, dalībniekiem uz katru posmu ir jāpiesakās atsevišķi mājas lapā. Lai to izdarītu ir nepieciešams zināt savu numuru un dzimšanas datus. 

Ja numurs vēl nav saņemts (piemēram, kad dalībnieks ir pieteicies, bet nav atnācis uz nevienu posmu) tad reģistrēties var izmantojot savu vārdu, uzvārdu un dzimšanas datus. Ja kaut kas nesanāk, lūdzam rakstīt uz izskrienrigu@xrace.lv.

Dažas svarīgas lietas:

Sacensību programma

Laiks Aktivitāte
17:30 Sākas dāvanu un medaļu dalīšana
18:00 Sākas dalībnieku ierašanās un numuru izņemšana
18:50 Iesildīšanās 500m bērnu distancei
19:00

Dalīti starti 500m bērnu distancei 
1. starts - SB2, VB2 - Dzimuši no 2012. - 2008.
2. starts - SB1, VB1 - Dzimuši 2013. un vēlāk.

19:15 Saruna ar ekspertu
19:25 Kopēja iesildīšanās 5km un 10 km distancēm
19:30 Starts 5km, 10km un veselības distancei
20:00 Kontrollaika beigas veselības distancei
20:30 Apbalvošana 5km un 10km distancēm
21:00 Kontrollaika beigas

Kā nokļūt?

Sacensību centrs atrodas pie Dzegužkalna estrādes. Spied te, lai saņemtu norādes.

Sacensību trases

Par Dzegužkalnu

Dzegužkalns, saukts arī par Jēru kalnu, ir 1 km gara un 0,3 km plata vaļņveida kāpa Rīgā. Tas ir augstākais Rīgas kalns, kas atrodas 28 m virs jūras līmeņa. Relatīvais augstums 16—18 m. Kāpa izstiepta ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā, veidojusies pirms 10 000—9000 gadiem Joldijas jūras piekrastē, valdot ziemeļrietumu vējiem vēsa un sausa klimata apstākļos. Dzegužkalnā aug aptuveni piecpadsmit vietējo kokaugu sugu un četrdesmit divas introducēto koku sugu – Zviedrijas pīlādzis, baltsārtais Tatārijas sausserdis, parastā līcija, sirmā spireja u.c.

Kalna nosaukums cēlies no Dzeguzes (seggus) mājām, kas atradās uz Piņķu muižas zemes.

Līdz pat 1875. gadam šeit darbojusies vārdā nenosaukta sekta, kas šeit noturējusi savus rituālus un saiešanas. Iespējams, šīs sekta šeit iebraukusi no Rīgas pilsētas, un iespējams, tieši ar šo sektu saistās otrs Dzegužkalna nosaukums – Jēru kalns. Tikai ar laiku, tās izspiedušas latviešu dziedāšanas un labdarības biedrības ar savām regulāri rīkotajām sabiedrības norisēm. Šajā nekoptajā kalna teritorijā nāca atpūsties apkārtnes strādnieki pēc darba. 19. gs. beigās skaisto skatu dēļ atpūtas vieta pamazām tiek iecienīta Rīgas iedzīvotāju vidū.

1893. gadā G. Kufalts izstrādā parka ierīkošanas projektu. Līdz pat 1911. gadam notiek parka ierīkošanas darbi. Īpaši parka vajadzībām bija jāpielāgo neauglīgā kāpa, līdzīgi kā Vecmīlgrāvī, lai vispār būtu iespējams, tur izveidot parku. 1929. gadā tiek turpināta parka labiekārtošana pēc A. Zeidaka projekta, amfiteātra veidā izbūvēja skatītāju laukumu ar 2000 vietām un uz kalna virsotni veda izbūvētas cementa kāpnes. Brīvdabas estrāde sava improvizētā izpildījuma dēļ saglabājusies vēl līdz mūsdienām. Dzegužkalns ir viens no tiem retajiem Rīgas parkiem, kura ierīkošana tā arī nekad nav tikusi pabeigta.

1940. gadā tieši Dzegužkalnā tika iedegts viens no pirmajiem pionieru ugunskuriem Rīgā. Par godu šim notikumam 1982. gadā kalna lielākās nogāzes pakājē, pēc arhitekta A.Bisenieka projekta, izveidota pionieru ugunskura vieta, kas apskatāma vēl šodien. Tomēr šis celiņu labirints labi iekļaujas ainavā, un nezinātājam to stāsts nav zināms.

Dzegužkalna piekājē kādreiz bija visvecākā Pārdaugavas kapsēta, kas slēgta tikai 1907. gadā un te atradusies jau 17.gs. 1845. gadā Rīgas Rāte te nolēma ierīkot kapsētu pilsētas visu kristīgo konfesiju trūcīgajiem iedzīvotājiem, kur par kapa vietu nebija jāmaksā.

Jau 18.gs. Dzegužkalns ir minēts kā iemīļota rīdzinieku līgošanas vieta. Sākot ar 2009. gadu, šī vēsturiskā tradīcija ir atjaunota, Dzegužkalns kļūst par tradicionālo Jāņu svinēšanas vietu Rīgā, kur tiek ievērotas latviešu tautas senās tradīcijas: vainagu pīšanu, zīlēšanu, līgošanu un aplīgošanu, uguns svētīšanu, Jāņu godināšanu, papardes zieda meklēšanu, saules pavadīšanu un sagaidīšanu.

Avots: http://www.citariga.lv/lat/dzirciems/dzeguzkalns/