Mežaparks - 12. augustā - reģistrēties

Kā reģistrēties atkārtoti?

Lai mēs varētu kvalitatīvi plānot resursus sacensībām, dalībniekiem uz katru posmu ir jāpiesakās atsevišķi mājas lapā. Lai to izdarītu ir nepieciešams zināt savu numuru un dzimšanas datus. 

Ja numurs vēl nav saņemts (piemēram, kad dalībnieks ir pieteicies, bet nav atnācis uz nevienu posmu) tad reģistrēties var izmantojot savu vārdu, uzvārdu un dzimšanas datus. Ja kaut kas nesanāk, lūdzam rakstīt uz izskrienrigu@xrace.lv.

Dažas svarīgas lietas:

Sacensību programma

Bērnu skrējienu norises kārtība:

5km, 10km un Veselības skrējiena norises kārtība:

* Starta laiki var nedaudz atšķirties, bet par to paziņos sacensību centrā.

Sacensību trases

UZMANĪBU! Šoreiz viena apļa garums ir tieši 2.037km. 5km distances veicējiem būs jāskrien 2.5 apļi - viens nepilns starta aplis un tad vēl 2 apļi. 10km distancei starta aplis un tad vēl 4 apļi. Veselības distances dalībnieki startē un skrien 5km distanci.

Kā nokļūt?

Sacensību centrs atrodas Mežaparkā pie piedzīvojumu parka "Mežakaķis". Spied te, lai saņemtu norādes.

Par Mežaparku

Apkaimes nosaukums Mežaparks ir relatīvi jauns, tas sastopams tikai kopš 1923. gada. Sākot ar 17.gs., tagadējā Mežaparka apkārtne tika saukta par Ķēniņa mežu, jo 1621. gadā Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs teritorijā starp Jaunmīlgrāvi un Ķīšezeru izveidoja karaspēka apmetni mežiem aizaugušā teritorijā. Laika gaitā tautas valodā nosaukums transformējās no Ķēniņu meža par Ķeizarmežu, kas arī saglabājās līdz pat 1923. gadam.

Rūpniecība. 19.gs. otrajā pusē, strauji attīstoties rūpniecībai, daži uzņēmumi arī šeit mēģināja izveidot kādas nelielas fabriku filiāles, tomēr tā neiegājās kā tradīcija, un pilsētas būvvalde izdeva rīkojumu 20.gs. pašā sākumā, kas aizliedza fabriku un rūpniecības uzņēmumu veidošanu Mežaparkā.

Izklaides vieta. 18.gs. šeit jau sāka veidoties pirmās atpūtas un izklaides vietas. 1901. gadā, atzīmējot Rīgas pilsētas 700 gadu jubileju, Rīgas dome ierosināja izveidot sabiedrisku parku un daļu teritorijas nodot vasarnīcu apbūvei. Līdzīgu ideju jau 19.gs. beigās bija pauduši Rīgas plānotājs Gustavs Ādolfs Agte un ainavu arhitekts Georgs Kufalts, kas ierosināja Ķīšezeram piegulošo meža un kāpu teritoriju izveidot par atpūtas parku Rīgas iedzīvotājiem un radīt vietu, kurā ģimenes varētu kopā pavadīt laiku, atpūsties un izklaidēties. Parku bija plānots izveidot, ņemot Vācijas un Lielbritānijas parkus par paraugu.

Deportācijas. 1941. gadā uz Sibīriju tika izsūtīti 143 Mežaparka iedzīvotāji, tomēr liela daļa no iedzīvotājiem, kas netika izsūtīti, devās bēgļu gaitās uz Rietumeiropu. Militāristi izdemolēja lielu daļu no mājām, 1941. gadā te apdzīvotas bija mazāk kā 1/3 no visām dzīvojamām mājām.

Avots:http://www.citariga.lv/lat/mezaparks/vesture/