Nākot uz reģistrāciju, lūdzam, iesniegt parakstītu apliecinājumu, pret kuru saņemsiet starta aploksni. Iesakām pašiem izdrukāt un parakstīt apliecinājumu jau mājās, lai izvairītos no liekas saskares. Saite uz formu atrodama te. Ja nevarat izdrukāt apliecinājumu mājās, tad būs iespēja to aizpildīt uz vietas, bet tas būs daudz nedrošāk un ilgāk. Šis solis ir svarīgs, lai uz vietas nav jāizmanto kopīgās pildspalvas.
Lai mēs varētu kvalitatīvi plānot resursus sacensībām, dalībniekiem uz katru posmu ir jāpiesakās atsevišķi mājas lapā. Lai to izdarītu ir nepieciešams zināt savu numuru un dzimšanas datus.
Ja numurs vēl nav saņemts (piemēram, kad dalībnieks ir pieteicies, bet nav atnācis uz nevienu posmu) tad reģistrēties var izmantojot savu vārdu, uzvārdu un dzimšanas datus. Ja kaut kas nesanāk, lūdzam rakstīt uz izskrienrigu@xrace.lv.
Dažas svarīgas lietas:
| Laiks | Aktivitāte |
|---|---|
| 18:00 | Sākas dalībnieku ierašanās un numuru izņemšana |
| 18:50 | Iesildīšanās 500m bērnu distancei |
| 19:00 |
Dalīti starti 500m bērnu distancei |
| 19:15 | Saruna ar ekspertu |
| 19:25 | Kopēja iesildīšanās 5km un 10 km distancēm |
| 19:30 | Starts 5km, 10km un veselības distancei |
| 20:00 | Kontrollaika beigas veselības distancei |
| 20:30 | Apbalvošana 5km un 10km distancēm |
| 21:00 | Kontrollaika beigas |
Sacensību centrs atrodas Mežaparkā pie piedzīvojumu parka "Mežakaķis". Spied te, lai saņemtu norādes.
UZMANĪBU! Šoreiz viena apļa garums ir tieši 2km. 5km distances veicējiem būs jāskrien 3 apļi, jeb kopā jānoskrien 6km, bet 10km distancei 5 apļi.
.png)
Apkaimes nosaukums Mežaparks ir relatīvi jauns, tas sastopams tikai kopš 1923. gada. Sākot ar 17.gs., tagadējā Mežaparka apkārtne tika saukta par Ķēniņa mežu, jo 1621. gadā Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs teritorijā starp Jaunmīlgrāvi un Ķīšezeru izveidoja karaspēka apmetni mežiem aizaugušā teritorijā. Laika gaitā tautas valodā nosaukums transformējās no Ķēniņu meža par Ķeizarmežu, kas arī saglabājās līdz pat 1923. gadam.
Rūpniecība. 19.gs. otrajā pusē, strauji attīstoties rūpniecībai, daži uzņēmumi arī šeit mēģināja izveidot kādas nelielas fabriku filiāles, tomēr tā neiegājās kā tradīcija, un pilsētas būvvalde izdeva rīkojumu 20.gs. pašā sākumā, kas aizliedza fabriku un rūpniecības uzņēmumu veidošanu Mežaparkā.
Izklaides vieta. 18.gs. šeit jau sāka veidoties pirmās atpūtas un izklaides vietas. 1901. gadā, atzīmējot Rīgas pilsētas 700 gadu jubileju, Rīgas dome ierosināja izveidot sabiedrisku parku un daļu teritorijas nodot vasarnīcu apbūvei. Līdzīgu ideju jau 19.gs. beigās bija pauduši Rīgas plānotājs Gustavs Ādolfs Agte un ainavu arhitekts Georgs Kufalts, kas ierosināja Ķīšezeram piegulošo meža un kāpu teritoriju izveidot par atpūtas parku Rīgas iedzīvotājiem un radīt vietu, kurā ģimenes varētu kopā pavadīt laiku, atpūsties un izklaidēties. Parku bija plānots izveidot, ņemot Vācijas un Lielbritānijas parkus par paraugu.
Deportācijas. 1941. gadā uz Sibīriju tika izsūtīti 143 Mežaparka iedzīvotāji, tomēr liela daļa no iedzīvotājiem, kas netika izsūtīti, devās bēgļu gaitās uz Rietumeiropu. Militāristi izdemolēja lielu daļu no mājām, 1941. gadā te apdzīvotas bija mazāk kā 1/3 no visām dzīvojamām mājām.
