Lai mēs varētu kvalitatīvi plānot resursus sacensībām, dalībniekiem uz katru posmu ir jāpiesakās atsevišķi mājas lapā. Lai to izdarītu ir nepieciešams zināt savu numuru un dzimšanas datus.
Ja numurs vēl nav saņemts (piemēram, kad dalībnieks ir pieteicies, bet nav atnācis uz nevienu posmu) tad reģistrēties var izmantojot savu vārdu, uzvārdu un dzimšanas datus. Ja kaut kas nesanāk, lūdzam rakstīt uz izskrienrigu@xrace.lv.
Dažas svarīgas lietas:
| Laiks | Aktivitāte |
|---|---|
| 18:00 | Sākas dalībnieku ierašanās un numuru izņemšana |
| 18:50 | Iesildīšanās 500m bērnu distancei |
| 19:00 |
Dalīti starti 500m bērnu distancei |
| 19:15 | Saruna ar ekspertu |
| 19:25 | Kopēja iesildīšanās 5km un 10 km distancēm |
| 19:30 | Starts 5km, 10km un veselības distancei |
| 20:00 | Kontrollaika beigas veselības distancei |
| 20:30 | Apbalvošana 5km un 10km distancēm |
| 21:00 | Kontrollaika beigas |
Sacensību centrs atrodas pie Lucavsalas slēpošanas trases. Spied te, lai saņemtu norādes.
Lucavsala rakstos minēta jau 1559. gadā, kad Livonijas ordeņa mestrs to dāvāja savam vasalim.[1] Blakus gar Bieķengrāvi stiepās garā un šaurā Jumpravsala, kas viduslaikospiederēja cisterciešu sieviešu klosterim vecpilsētā, no šī laika cēlies salas nosaukums (vāciski — Jungfrau, latviski — jumprava / jaunava) līdz pat Latvijas brīvvalsts nodibināšanai pilsētai piederēja tikai Jumpravsalas zemes, tās augstākajā vietā jau kopš 17. gadsimta atradās Lucavmuiža. Pārēja Lucavsalas daļa nepiederēja pilsētai, tā bija brīva bruņinieku muiža. Dārziņi atradās Daugavasaugšgalā un gar Bieķengrāvi. 17. gadsimtā, uz vienas no saliņām, kas tagad veido Lucavsalu, dzīvojies Klāss Lucauss, no viņa uzvārda cēlies salas nosaukums (Lutzausholm).
Zviedru uzbrukums Lucavsalas nocietinājumiem Spilves kaujas laikā 1701. gada jūlijā. Tālumā redzama Rīga.
Mazās Daugavas krastā, blakus Lucavsalas muižai atrodas piemineklis Krievijas caristes armijas karavīriem. 1701. gada jūlijā Spilves pļavās notika Daugavas kauja, kuras gaitā zviedri Kārļa VII vadībā sakāva sakšus un krievus, kas bija izkārtojušies Daugavas kreisajā krasta no Spilves pļavām līdz Katlakalnam. 10. jūlijā, galvenajam karaspēkam atkāpjoties no kaujas lauka, 298 Krievijas armijas karavīru kapteiņa Šlipenbaha vadībā Lucavsalā palika ielenkumā.[2] Garnizons uzsāka nevienlīdzīgu kauju, daudzi krievu un zviedru karavīri krita un turpat salā tika apbedīti. Par godu traģiskā notikuma 190. gadadienai, Krievijas impērijas valdība nolēma Lucavsalā, blakus Lucavmuižiņai, novietot pieminekli. 1891. gadā Rīgas pilsētas valde pēc ģenerālleitnanta Zinovjeva iniciatīvas organizēja pieminekļa celtniecību.[3] Pēc civilinženiera B. Epingera projekta no Somijasgranīta blokiem Lucavsalā uzcēla 6 metrus augstu pēc formas pareizticīgo kapelai līdzīgu pieminekli, tā skaldnēs attēlots pareizticīgo krusts, Pētera I monogramma ar gadskaitli 1701, Aleksandra III monogramma ar pieminekļa celšanas datējumu 1891. Veltījuma teksts krievu valodā uz pieminekļa pakājes vēsta: "1891. gadā šo pieminekli uzcēla par labklājīgiem ziedojumiem un pēc Vidzemes Ģenerālleitnanta Zinovjeva rīkojuma. 1701. gada 10. jūlijā salas aizstāvēšanā varonīgi kritušo 400 krievu karavīru piemiņai."
Rīgas pilsētas teritorijā Lucavsala tika iekļauta 1904. gadā. Lucavsalas pašreizējā platībā izveidojusies 18.—19. gadsimtā, sākotnēji tās vietā bija četras piecas mazākas saliņas, 18.—19. gadsimtā, pēc Daugavas gultnes bagarēšanas Lucavsala saplūda ar šauro un garo Jumpravsalu. 20. gadsimtā Lucavsalas Ziemeļrietumu galu joprojām dēvēja par Jumpravsalu.
20. gadsimta sākumā ik pa laikam izskanēja, kā kāda kompānija ir iecerējusi Lucavsalā attīstīt dzīvokļu, biroju vai sabiedrisko ēku kompleksus.[4][5] 2002. gadā prādījās pat informācija, ka Rīgas dome atbalstīja zemesgabala Lucavsalā rezervēšanu Latvijas Hokeja federācijas (LHF) vajadzībām Pasaules čempionāta rīkošanai 2006. gadā, lai tur varētu uzbūvēt hokeja halli.[6] Tomēr Arēna Rīga tika uzbūvēta Skanstē. 2005. gada jūnijā durvis vēra jauns A/S "Rautakesko" (pēc tam K-rauta un tagad K-Senukai) būvmateriālu tirdzniecības centru, kura platība ir 21 606 m².[7][8] 2005. gada sākumā parādījās informācija, ka Latvijas lielākos būvniekus apvienojošās SIA "Lucavsala" izstrādātajā attīstības priekšlikumā paredzēts Lucavsalā veidot darījumu centru un plašu dzīvojamo fondu. Lucavsalu tika iecerēts pārvērst par "pilsētu pilsētā", kas atslogotu Rīgas vēsturisko centru no tam nepiemērotām funkcijām. Paredzēts saglabāt arī zaļo teritoriju — veidot jaunus kanālus, parkus un bulvārus.[9] Tomēr projekta īstenošana tā arī netika uzsākta.
2011. gadā Rīgas dome pieņēma lēmumu, mazdārziņu vietā, īstenot Lucavsalas labiekārtošanas projektu, salas ziemeļu daļā aptuveni 11 hektāru platībā tika plānots ierīkot atpūtas zonu, rotaļu laukumus bērniem, kā arī pludmales zonu ar iespējām atpūsties pie ūdens.[10] Darbi tika sākti 2011. gada novembrī. Plānota teritorijas labiekārtošana, tajā skaitā, Lucavsalas atpūtas parka un skeitparka ierīkošana, zāliena ierīkošana, skriešanas takas izveide, piebraucamā ceļa uzlabošana, pludmales volejbola laukuma ierīkošana, šķembu klājuma laukuma ierīkošana, Mazās Daugavas upes gultnes izpēte pie salas smilšainā krasta, guļbaļķu solu ar galdiem un atkritumu urnām uzstādīšana, bērnu laukuma aprīkošana u.c. darbi. Parka iekārtošanā tika plānots investēt apmēram 600 000 latu.[11][12]
